Slovākiju gaida grūts uzdevums – nekavējoties jāsāk izmeklēšana, pretējā gadījumā var draudēt katastrofāla attīstība.Eksperti brīdina, ka valstij būtu jāsagatavo konsolidācijas pakete, kas pārsniegs 1,5 miljardus eiro.Valsts parāds aug, un, ja netiks veikti radikāli pasākumi, Slovākija var nonākt līdzīgā ceļā ar Grieķiju, brīdina analītiķi..
“Situācija ir nopietna.Valdībai ir jāvienojas par pasākumu paketi, kas palīdzētu stabilizēt valsts finanses,” norādīja finanšu ministrs.Problēmas risināšanā bija iesaistīti arī citi valdības deputāti, tostarp vides ministrs un izglītības ministrs.Sarunas par paketes galīgo formu turpināsies līdz nedēļas beigām.
Kļūdas no pagātnes un pieaugošais parāds
Pēc ekspertu domām, Slovākijas valsts finanses pēdējos gados ir nonākušas krīzē augsto izdevumu dēļ.’Neadresētiem pasākumiem tika iztērēti miljardi eiro, kas nedeva vēlamo efektu, atsevišķi ieguldījumi, piemēram, vakcīnu iegāde, izrādījās nelietderīgi,’ skaidro ekonomisti.
Neskatoties uz to, ka valdība meklē iespējas, kā budžetu noturēt saprātīgās robežās, aizsardzības ministrs brīdina, ka tas nebūs viegli.Nākamajā gadā Slovākijai deficīts būs jāsamazina līdz 4,7% no IKP, kas tomēr prasīs daudz lielākus ietaupījumus, nekā plānots iepriekš.
Līdzības ar Grieķiju
Analītiķi atgādina, ka Slovākija var nonākt kā Grieķija, kas pārmērīgo tēriņu dēļ nokļuva dziļā finanšu krīzē.”Tāpat kā Grieķijā, arī Slovākijā ir liels skaits valsts sektorā strādājošo ar lielām algām.Neskatoties uz to, ka mums trūkst skolotāju, medmāsu un policistu, valsts pārvalde turpina augt,” brīdina analītiķi.
Pieaugošās pensijas ir vēl viens faktors, kas noslogo valsts budžetu.Pēdējo piecu gadu laikā pensiju izdevumi pieauguši par vairāk nekā 60%.Pēc ekspertu domām, šo tendenci nevar uzturēt bez turpmākām valsts parādsaistībām.
Valsts parādsaistības uzņem neilgtspējīgu tempu
Slovākija saskaras ar pastāvīgu deficītu, kas sasniedz līdz 6% no IKP, un valsts parāda procenti nepārtraukti pieaug.Ja 2023.gadā procenti bija viens miljards eiro, tad līdz 2028.gadam tie sasniegs gandrīz trīs miljardus eiro.Šis pieaugošais parāds liek valdībai no valsts parāda finansēt pat pamata izdevumus, piemēram, ierēdņu algas un pensijas.
Eksperti norāda, ka līdzīga attīstība bijusi arī Grieķijā, kur pēc pārmērīga tēriņu perioda bija ievērojams algu un pensiju samazinājums.”Līdzīgs scenārijs mūs sagaida arī Slovākijā.Jautājums nav par to, vai tas pienāks, bet kad,” viņi brīdina.
Slovākiju gaida grūts ceļš.Ja tā laikus neveiks nepieciešamos pasākumus, tā var nonākt vēl dziļākā finanšu krīzē.
